Problēma, ko visi ignorē
Lielākā daļa vecāku domā, ka bērna futbola turnīrs notiks pats no sevis. Tas nenotiks. Turnīrs bez plāna ir vienkārši 20-30 bērni uz laukuma, kuri baidās un gaidīs norādījumus.
Faktiski. Jāsāk no sākuma.
Pamatstruktūra – es to saucu par „mūsu karkasu“
Pirmkārt, nolēmiet, cik bērnu jūs gaidāt. Viena komanda ir 11 spēlētāji, tāpēc divreiz tik daudz nozīmē četras komandas. Četras komandas – tas ir minimums, lai turnīrs nebūtu garlaicīgs.
Otrais solis? Datums un vieta. Diemžēl, laukums nav vienmēr pieejams ceturtdienā pēc 16:00. Jums jāpiezvani, jāprecizē, jāgrāmato. Tas ir nogurdinošs, bet nepieciešams.
Trešais – biedņu regulamins. Jā, formāli un sausas taisnes. Bet tas pasargā jūs no drāmas. Noteikumi par svešiem spēlētājiem, par soda punktiem, par uzvaru, neizšķirtiem – viss jāpieraksta.
Turnīra formāts: pie tam jāpiedomā
Grupas fāze ir labākā ideja mazākiem bērniem. Pieci mači grupā, visi spēlē vienādi. Bez to „izlaiš no pirmā kārtas“ traģēdijas.
Lielākām komandām pusfināli un fināli. Tas rada tīrumu un pūliņu.
Bet šeit svarīgākais: laika grafiks. Pierakstiet precīz, kad katra komanda spēlē. Nepadara to pa ādu. Vecāki nāks ar bērniem tikai tad, ja viņi zina, kad viņu bērns iet spēlē.
Loģistika un detaljas, kas padara visu iespējamu
Jums nepieciešams tiesnesis. Labāk divi. Viena persona pie vārtiem nevar visu redzēt. Tiesneši ņem dažas stundas, bet tas maksā un tas ir iespējams.
Skore, kartītes, čības. Vienkāršas lietas, bet bez tām turnīrs kļūst haotisks. Iegādājieties vienkāršas želtās un sarkanās kartītes. Skatuves un čības – tiem nāks no materiāla noliktavas.
Ūdens, soki, banāni. Bērni izsīkst. Tas ir fakts. Nekad nepieņemiet viņu žēlojumus par slāpi.
Pievērsiet uzmanību drošumam
Labas apavus. Stiepļu attālos no vārtiem. Ārsts tuvumā, ja kaut kas notiek. Nepavisam jokojošs aspekts – pūliņš pirms turnīra pasargā viņus pēc tam.
Tiesneši, vecāki, bērni – ikvienam jāzina, kā savest lietas kārtībā, kad kļūst nopietni.
Sakarīguma ceļš
Sazinies ar lvfutbolspk.com – viņiem ir pieredze šādos projektos. Viņi zina, ko dara.
Un beidzot – pēc turnīra, diplomus, medaļas, foto. Tas ir tas, ko bērni atceras, nevis sporta rezultāts. Tas ir tas, uz ko viņi nāks nākamgad atpakaļ.